No mammas rokām izzagtā 3 dienas vecā meitiņa atrodas pēc 17 gadiem

Zefānija Norsa (Zephany Nurse) atgriezās pie savas ģimenes pēc tam, kad viņas skolasbiedri pamanīja līdzību starp viņu un viņas mazo māsu, kas sagadīšanās rezultātā mācījās tajā pat skolā. Līdzība bija tik liela, ka par skolasbiedri sāka to pamanīt un izteica savu novērojumu.

Zefānijas nolaupīšana 1997. gadā, kad viņa bija tikai trīs dienas veca, tika plaši atspoguļota Dienvidārfikas un pasaules medijos, un viņas vecāki regulāri ar mediju palīdzību lūdza atsaukties kādu, kam par notikušo varētu būt kāda informācija.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Zefānijas nolaupīšana 1997. gadā, kad viņa bija tikai trīs dienas veca, tika plaši atspoguļota Dienvidārfikas un pasaules medijos, un viņas vecāki regulāri ar mediju palīdzību lūdza atsaukties kādu, kam par notikušo varētu būt kāda informācija.

 

Abas meitenes mācījās Keiptaunas vidusskolā, un 14 gadus vecā Zefānijas māsa pēc kārtējiem skolasbiedru komentāriem nolēma par atgadījumu pastāstīt vecākiem. Meitenes vecāki nolēma uzaicināt Zefāniju pusdienās viņu mājā. Meiteni satiekot, vecāki sazinājās ar policiju. Meitenei tika veikts DNS tests, kas uzrādīja asinsradniecību ar 14 gadus veco māsu un viņas ģimeni.


50 gadus vecā sieviete, kura nomainīja Zefānijas vārdu un audzināja kā savu meitu, ir arestēta. Policija ziņo, ka siviete ir bijusi precējusies, bet citu bērnu viņai nebija, un sieviete ar Zefāniju dzīvoja tikai dažus kilometrus no meitenes īstās ģimenes. Sieviete stājās tiesas priekšā par nolaupīšanu, krāpšanu un citiem pārkāpumiem. Tiesas darbi vēl joprojām turpinās. Viņas vārds netiek atklāts.

Tikmēr arestētās sievietes ģimene ir satriekta par Zefānijas zaudējumu. ”Viņa ir vienmēr bijusi daļa no mūsu dzīves. Un tagad viņa ir vienkārši prom. Mums nav bijis kontakts ar viņu, un mēs nezinām, kur viņa atrodas,” tā sacīja arestētās sievietes māsa.

Zefānijas nolaupīšana 1997. gadā, kad viņa bija tikai trīs dienas veca, tika plaši atspoguļota Dienvidārfikas un pasaules medijos, un viņas vecāki regulāri ar mediju palīdzību lūdza atsaukties kādu, kam par notikušo varētu būt kāda informācija. 2011. gadā preses konferencē pazudušās meitenes māte teica, ka nepaiet neviena diena, kad viņa nedomājot par savu meitu. “Es ceru, ka kādu dienu es kaut ko pamanīšu vai sapratīšu, kas man palīdzēs atrast manu meitu. Es nekad nezaudēšu cerību. Es jūtu - mana meita ir vesela un viņa pārnāks mājās.”


Meitenes vecāki apmeklēja tiesas sēdi, tomēr atteicās sniegt komentārus. Drīzumā meitene tiks iepazīstināta ar saviem vecākiem, šobrīd meitene atrodas sociālajā iestādē. Meitenes vecāki ir sajūsmā par iespēju pirmo reizi nosvinēt meitenes dzimšanas dienu, kas būs aprīlī. ”Mēs organizēsim lielas svinības. Es nevaru izskaidrot savas sajūtas. Es jūtos kā sapnī, no kura baidos pamosties un prasu sev, vai tas tiešām notiek,” sacīja meitenes māte.

Reklāma
Reklāma


Tikmēr arestētās sievietes ģimene ir satriekta par Zefānijas zaudējumu. ”Viņa ir vienmēr bijusi daļa no mūsu dzīves. Un tagad viņa ir vienkārši prom. Mums nav bijis kontakts ar viņu, un mēs nezinām, kur viņa atrodas,” tā sacīja arestētās sievietes māsa.


Mazās pilsētiņas psiholoģe sniedza savu skatījumu par situāciju: ”Kamēr meitenes ģimene līksmo par notikumu pavērsienu, meitene šobrīd ir ļoti apjukusi. Visa viņas dzīve ir apgriezusies ar kājām gaisā. Ja meitenei bija labas attiecības ar sievieti, kas viņu uzaudzināja, zaudējuma sāpes būs milzīgas. Meitenei var arī rasties vainas sajūta, ka viņa ir iemesls, ka viņai tuvs cilvēks tiek tiesāts.” 

 

Avots: www.telegraph.co.uk 

Rakstu publicēšanai sagatavojusi Ita Petrika, speciāli Mammamuntetiem.lv